Ruden\u012b un ziem\u0101, kad dienasgaismas k\u013c\u016bst maz\u0101k, arvien ilg\u0101ka dienas da\u013ca tiek pavad\u012bta telp\u0101s, lasot, skatoties telev\u012bziju, kav\u0113joties pie datora un internet\u0101. Acis nogurst, t\u0101d\u0113\u013c t\u0101s ir j\u0101saudz\u0113. K\u0101 pareizi izv\u0113l\u0113ties apgaismojumu un kam j\u0101piev\u0113r\u0161 visliel\u0101k\u0101 uzman\u012bba, st\u0101sta acu \u0101rste Ilze Strautmane un apgaismojuma speci\u0101lists Andis \u010ceksters.<\/p>\n
M\u0113dz teikt, ka acis ir galvas smadze\u0146u redzam\u0101 da\u013ca. Citi saka, ka acis ir dv\u0113seles spogulis. Acis un smadzenes ir vienota sist\u0113ma. Acis uztver inform\u0101ciju un p\u0101rv\u0113r\u0161 to nervu impulsos. Inform\u0101cijas apstr\u0101d\u0113 acis vairs tie\u0161i nepiedal\u0101s. Gaismai, nok\u013c\u016bstot uz t\u012bklenes (t\u012bklene ir nervu audu sl\u0101nis), to uztver gaismas receptori un novada impulsu uz redzes nervu.<\/p>\n
Kad m\u0113s skat\u0101mies t\u0101lum\u0101, acis ir atsl\u0101bin\u0101tas, kad skat\u0101mies uz tuviem, s\u012bkiem priek\u0161metiem vai televizoru, acis ir saspringu\u0161as. Priek\u0161metu apl\u016bko\u0161anu da\u017e\u0101dos att\u0101lumos nodro\u0161ina akomod\u0101cijas meh\u0101nisms. Taj\u0101 piedal\u0101s elast\u012bga l\u0113ca, kas ir “iek\u0101rta” sait\u012bt\u0113s un savienota ar muskuli. Mainot savilk\u0161anas spriegumu, main\u0101s ar\u012b l\u0113cas izliekums un t\u0101s lau\u0161anas sp\u0113jas. Ja \u0161aj\u0101 meh\u0101nisma darb\u012bb\u0101 radu\u0161ies k\u0101di trauc\u0113jumi, att\u0113ls fokus\u0113jas tuv\u0101k vai t\u0101l\u0101k attiec\u012bb\u0101 pret t\u012bkleni, un acs to uztver neskaidri.
\nGaismu uztver divu veidu receptori. T\u012bklenes centr\u0101 (makul\u0101) atrodas t\u0101 saukt\u0101s v\u0101l\u012btes, kas nodro\u0161ina centr\u0101lo redzi, redzes asumu, kr\u0101su, priek\u0161metu formu uztveri.
\nOtrus receptorus sauc par n\u016bji\u0146\u0101m un tie ir t\u012bklenes perif\u0113rij\u0101 str\u0101d\u0101jo\u0161ie, kas nodro\u0161ina redzi kr\u0113slas apst\u0101k\u013cos, redzi nakt\u012b un orient\u0101ciju telp\u0101. Ja apgaismojums nav maz\u0101ks par no 25, l\u012bdz 0,3 luksiem, v\u0101l\u012b\u0161u darb\u012bba nodro\u0161ina dienas redzi. Apgaismojumam samazinoties no 25, l\u012bdz 0,3 luksiem, notiek p\u0101reja no dienas redzes uz redzi kr\u0113slas apst\u0101k\u013cos. Ja apgaismojums ir maz\u0101ks par 0,3 luksiem, funkcion\u0113 tikai n\u016bji\u0146as un iest\u0101jas kr\u0113slas redze, kas ir bezkr\u0101saina.<\/p>\n
V\u0101j\u0101 gaism\u0101 visi acs resursi tiek mobiliz\u0113ti, lai ieg\u016btu skaidru att\u0113lu. Nepiem\u0113rota gaisma un p\u0101r\u0101k akt\u012bva acu nodarbin\u0101\u0161ana tikt\u0101l nogurdina acis, ka t\u0101s s\u0101k just diskomfortu. \u0160\u0101du acs diskomfortu medic\u012bn\u0101 d\u0113v\u0113 par noguru\u0161as acs sindromu (simptomi: rodas spiediena saj\u016bta ac\u012bs, trulas s\u0101pes acu un uzacu rajon\u0101, galvass\u0101pes, att\u0113ls k\u013c\u016bst miglains). To veicina da\u017e\u0101das darb\u012bbas, piem\u0113ram, \u0161\u016b\u0161ana, las\u012b\u0161ana nepiem\u0113rot\u0101 apgaismojum\u0101 un nepareiz\u0101 poz\u0101, auto vad\u012b\u0161ana (\u012bpa\u0161i, diennakts tum\u0161aj\u0101s stund\u0101s), p\u0101rm\u0113r\u012bga datora lieto\u0161ana.
\nJa nav labs apgaismojums un j\u0101veic darbs, kas prasa koncentr\u0113\u0161anos uz s\u012bkiem priek\u0161metiem, tad acis \u0101tri p\u0101rp\u016blas un nogurst.<\/p>\n
Saules gaisma d\u0101v\u0101 mums redzes iesp\u0113ju. Saule ir dabisk\u0101s izcelsmes gaisma, k\u0101 silto spo\u017eumu visvair\u0101k, ir iesp\u0113jams baud\u012bt vasar\u0101s. Kad atn\u0101k rudens un ziema, saules ir maz\u0101k, t\u0101p\u0113c ir j\u0101izmanto m\u0101ksl\u012bgie gaismas avoti – elektriskais apgaismojums. Ir j\u0101piedom\u0101, lai apgaismojums b\u016btu piem\u0113rots tam, kas tiek dar\u012bts. Piem\u0113rota telpas apgaismojuma izv\u0113l\u0113 ir j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 darba raksturs un individu\u0101l\u0101s redzes \u012bpatn\u012bbas. Ieteicamais apgaismojuma l\u012bmenis dz\u012bvok\u013cos ir no 100, l\u012bdz 300 luksiem, smalk\u0101kiem darbiem (piem\u0113ram, las\u012b\u0161anai – 500 luksi).
\nM\u0101jok\u013cos, liel\u0101koties, gaismek\u013cus izvieto pie griestiem, tos kombin\u0113jot ar da\u017e\u0101d\u0101m sienas, galda vai st\u0101vlamp\u0101m. Gad\u012bjum\u0101, ja tiek lietos papildu apgaismojumus, ir v\u0113lams fokus\u0113 tie\u0161i uz vietu, kurp v\u0113rsts skatiens, ja tas ir galds – tad uz galda virsmu, ja tas ir ad\u012bklis \u2013 tad uz ad\u012bkli. Lampai ir j\u0101b\u016bt t\u0101d\u0101 augstum\u0101, lai gaisma tie\u0161\u0101 veid\u0101 nesp\u012bd\u0113tu ac\u012bs, bet gan uz darba virsmu un v\u0113lams no kreis\u0101s puses uz labo (labro\u010diem), lai nekristu \u0113nas. Lampa var b\u016bt acu augstum\u0101, bet gaismas staram ir j\u0101kr\u012bt zem\u0101k.<\/p>\n
Telp\u0101s, kur\u0101s netiek veikta akt\u012bva darb\u012bba, var izmantot maz\u0101ku apgaismojumu. Tas ir ieteicams gu\u013camistab\u0101s. Akt\u012bv\u0101m darb\u012bb\u0101m, piem\u0113ram, sporta centros, iesaka lietot ACTIVE spuldzes, kas vistuv\u0101k imit\u0113 dienasgaismu un nodro\u0161ina cilv\u0113ka pa\u0161saj\u016btu l\u012bdz\u012bgi, k\u0101 atrodoties \u0101r\u0101. Bie\u017ei vien, ACTIVE spuldzes tiek aizvietas ar daudz l\u0113t\u0101k\u0101m, ta\u010du neatbilst\u012bg\u0101m spuldz\u0113m. Telp\u0101s, kur paredzamas mier\u012bgas darb\u012bbas, izmantojamas spuldzes ar silt\u0101ku (dzelten\u012bgu) gaismu.<\/p>\n
Spuldzes izstarot\u0101s gaismas kr\u0101su temperat\u016bra ir nor\u0101d\u012bta uz spuldzes mar\u0137\u0113juma (atkar\u012bb\u0101 no kr\u0101su temperat\u016bras, ko m\u0113ra Kelvinos, gaisma m\u0113dz b\u016bt dzelten\u012bga no 2700, l\u012bdz 3000 K, balta (4000 K) vai zilgani balta (5000 K un vair\u0101k)).<\/p>\n
Spuldzes m\u0113dz b\u016bt \u013coti da\u017e\u0101das. Standartspuldzes ir spuldzes, kas izstaro tikai gaismas redzam\u0101 spektra pamatkomponentes. T\u0101s ir piem\u0113rotas gaite\u0146os un cit\u0101s taml\u012bdz\u012bg\u0101s telp\u0101s, kur uztur\u0113\u0161an\u0101s ir \u012bslaic\u012bga. Sadz\u012bv\u0113 izmanto spuldzes, kas vistuv\u0101k sp\u0113j aizst\u0101t dienasgaismu. Atkar\u012bb\u0101 no telpu noz\u012bmes, ir v\u0113l iesp\u0113jams izv\u0113l\u0113ties silt\u0101ku vai v\u0113s\u0101ku tonalit\u0101ti, piem\u0113ram, telp\u0101s, kur pavad\u0101m dienas liel\u0101ko da\u013cu – v\u0113s\u0101kas, dz\u012bvok\u013cos – silt\u0101kas tonalit\u0101tes. Jo pla\u0161\u0101ks kr\u0101su spektrs ir ietverts spuldz\u0113, jo vair\u0101k spuldzes izstarot\u0101 gaisma l\u012bdzin\u0101sies dienasgaismai un maz\u0101k t\u0101 nogurdin\u0101s acis. J\u0101atceras, ka m\u0113dz b\u016bt ar\u012b da\u017e\u0101das speci\u0101las noz\u012bmes spuldzes, ko izmantojam sau\u013co\u0161an\u0101s nol\u016bkam, ar paaugstin\u0101tu ultravioleto starojumu, bakterioc\u012bd\u0101s spuldzes, ko izmanto telpu dezinfekcijai. T\u0101da gaisma ir ne vien b\u012bstama ac\u012bm, bet visam \u0137ermenim. Spuldzes darb\u012bbas laik\u0101 atrasties starojuma zon\u0101 nav ieteicams.<\/p>\n
M\u0101ksl\u012bgo apgaismojumu (kv\u0113lspuldzes, halog\u0113nlampas, dienasgaismas spuldzes) in\u017eenieri cen\u0161as rad\u012bt p\u0113c iesp\u0113jas tuvin\u0101t\u0101ku dabigajam, tom\u0113r tas nesp\u0113j aizst\u0101t dabisku apgaismojumu. M\u0101ksl\u012bgo apgaismojumu, m\u016bsdien\u0101s, veido specializ\u0113tu, piel\u0101gotu konkr\u0113t\u0101m vajadz\u012bb\u0101m.
\nJa telp\u0101 svar\u012bga ir kr\u0101su iz\u0161\u0137irtsp\u0113ja, tonalit\u0101te, apgaismojumam ir j\u0101b\u016bt \u013coti tuvin\u0101tam dienasgaismai. Ja veikal\u0101 nov\u0113rt\u0113tais ap\u0123\u0113rba tonis dienasgaism\u0101 izskat\u0101s citad\u0101ks, tas noz\u012bm\u0113 \u2013 nav iev\u0113rotas normas.<\/p>\n
In autumn and winter, when daylight hours become fewer, we spend more and more of our days indoors, reading, watching TV, lingering on the computer and surfing the internet.<\/p>","protected":false},"author":1,"featured_media":4478,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"ngg_post_thumbnail":0,"footnotes":""},"categories":[55],"tags":[56,57],"class_list":["post-297","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-raksti","tag-acis","tag-apgaismojums"],"yoast_head":"\n